Etonitatu un ar to saistīto opioīdu agonistu benzimidazolu 1950. gadu beigās atklāja Šveices pētnieku komanda, kas strādāja farmācijas uzņēmumā CIBA (tagad Novartis).Viens no pirmajiem savienojumiem, ko pētīja Šveices komanda, bija 1-(beta-dietilaminoetil)-2-benzilbenzimidazols, kuram grauzēju bioasometrijā tika konstatēts 10% no morfīna pretsāpju iedarbības.Šis atklājums mudināja komandu sākt visaptverošu sistemātisku 2-benzilbenzimidazola pētījumu un noteikt strukturālās un aktivitātes attiecības šai jaunajai pretsāpju līdzekļu grupai.Šo savienojumu sagatavošanai tika izstrādātas divas vispārīgas sintēzes metodes.

Pirmā metode ietver o-fenilēndiamīna kondensāciju ar fenilacetonitrilu, veidojot 2-benzilbenzimidazolu.Pēc tam benzimidazolu alkilē ar vēlamo 1-hlor-2-dialkilaminoetānu, lai izveidotu galaproduktu.Šī konkrētā metode ir visnoderīgākā, lai iegūtu benzimidazolu bez aizvietotājiem benzola gredzenā

Vispārīgākā sintēze [4], ko izstrādājusi Šveices komanda, vispirms ietver 2,4-dinitrohlorbenzola alkilēšanu ar 1-amino-2-dietilaminoetānu, veidojot N-(β-dietilaminoetil)-2,4-dinitroanilīnu [aka: N'. - (2,4-dinitrofenil)-n, n-dietil-etān-1,2-diamīns].Pēc tam 2-nitro-aizvietotājus 2,4-dinitroanilīna savienojumos selektīvi reducē līdz atbilstošiem primārajiem amīniem, kā reducētāju izmantojot amonija sulfīdu.Amonija sulfīds var veidot sērūdeņraža gāzi in situ, pievienojot koncentrētu amonija hidroksīda šķīdumu un piesātinot to ar šķīdumu.Starpprodukts, kas veidojas, selektīvi reducējot 2-nitro-aizvietotāju 2-(β-dietilaminoetilaminoetil)-5-nitroanilīnu, kas pēc tam reaģē ar 4-etoksifenilacetonitrila iminoetilētera hidrohlorīdu (pazīstams arī kā p-etoksibenzilcianīds).Iminoēteri, 2-(4-etoksifenil)-acetil-iminoāta etilestera hidrohlorīdu, pagatavo kā gāzi, izšķīdinot 4-aizvietotu benzilcianīdu bezūdens etanola un hloroforma maisījumā un pēc tam šķīdumu piesātinot ar bezūdens hlorūdeņradi.Reakcijā starp 2-(beta-dialkilaminoalkilamīnu)-5-nitroanilīnu un iminoetilētera hidrohlorīdu veidojas etonitrazīns.Procedūra ir īpaši piemērota 4-, 5-, 6- un 7-nitrobenzimidazola pagatavošanai.Izmainīto aizvietoto feniletiķskābes iminoēteru atlase var nodrošināt savienojumus ar vairākiem aizvietotājiem benzola 2 vietā

Ir zināmi daudzi analogi, vienīgais ievērojamais savienojums, kas iegūts no sākotnējā pētījuma 1950. gados, ir klonitacetons, kas ir daudz vājāks par etonisīni (apmēram 3 reizes morfīns).Pavisam nesen, ap 2018. gada beigām, nelegālajā tirgū visā pasaulē ir sākuši parādīties vairāki dizaineru analogi, no kuriem visizcilākie savienojumi ir metronidazols, izonidazols un etazīns, bet citi turpina parādīties.